Biezpiens ar putukrējumu un ķīseli ir viens no iecienītākajiem pavāres Agritiņas gatavotajiem nometnes saldēdieniem. Jā, patiesībā viens no mūsu nometnes nemainīgajiem stūrakmeņiem jau gadus 7 ir tieši Sējas pamatskolā gatavotās maltītes. Ne jau velti mūsu vakara Fjodorapļu standarta teicienu topa augšgalā ir arī “Man šodien patika ēst un no rītdienas sagaidu ēst.” Vēl katru vakaru skan: “Ceru, ka rītdien būs gurķi!”, jo arī šogad mūs ar gurķu speciālpiegādēm lutina skolotāja Dacīte un Raganas vitamīnu bārs.

Gurķi mums garšo ļoti, ļoti, un neliegsimies - gurķoties arī patīk. Šodien gan tam atlika mazāk laika, jo pēdējā nometnes diena nāk ar īpaši spraigu darbu plānu un īpašu atbildības nastu uz mūsu priecīgās kopābūšanas nogurdinātajiem pleciem. No rīta grasījāmies izlaist rīta rosmi un pagulēt vismaz 15 minūtes ilgāk, bet tā vietā, ierastajā celšanās laikā, skolas radio atskanēja īpaši mundrs sveiciens no Sējas pamatskolas direktores Ineses. Labi, ka tā, citādi daži droši vien būtu aizgulējušies, jo noguruši šoreiz tiešām esam. Jo īpaši mūzikas nodaļas audzēkņi, kuriem papildu ierastajiem nometnes uzdevumiem bija jāgatavo programma orķestru festivālam, kas norisināsies nākamajā nedēļā. Par tām nogurušajām actiņām, ko piektdienas vakarā sagaidījāt atpakaļ mājās, gribam atvainoties. Citādi nepratām. Dienas mums patiešām intensīvas, bet ikkatrs var arī lepoties, ka izdarīts tajās ir gana daudz. Droši vien lielākā daļa no vecākiem vēl labu laiciņu pēc noslēguma pasākuma dabūja klausīties individuālās nometnes dienasgrāmatas versijas. Bet mums, skolotājiem, vissaldākais nometnes gardums ir bērnu lūgums nometni pagarināt vismaz līdz 7 dienām. Par spīti tam, ka viņi jau pirmajā dienā bija noguruši. Par spīti tam, ka neizpalika arī pa asariņai un kreņķītim. Nē, vismaz pagaidām un vismaz šādā formātā neapsveram pagarināt nometni. Arī piecas dienas, pie šī gada rekordlielā dalībnieku skaita, jau šķita kā mūžība. Mūžība, kurai cauri tikt mums ļoti palīdzēja brīvprātīgie. Un nē, tie nav tikai 7 absolventi. Visi vecāko klašu audzēkņi pavisam neviļus uzņēmās brīvprātīgo lomu, palīdzot skolotājiem, kur vien spēj, vienmēr uzvaktējot mazo, uz savas ādas izbaudot, ka tas nemaz nav tik viegli, atceroties, ka paši reiz bija “nometnes mazie” – tikpat nevaldāmi savā dzīvespriekā. Bet tāda ir mūsu nometnes pievienotā vērtība – īpašais Sējas Mūzikas un mākslas skolas vecumposms no 1-xx gadiem. Te mazie vēro lielos un mācās no viņiem, bet lielajiem ir iespēja nebūt mazajiem – būt paraugam. Te dzimst mūsu vienotība, komandas gars, cieņa vienam pret otru, atbildība, prieks un draudzība, kas pēc tam palīdz visu mācību gadu aizvadīt ģimeniskā un mājīgā atmosfērā.

Paldies visiem, kas piedalījās, atbalstīja, juta līdzi! Lai top!