Prieks par bērnu sadarbību un izpalīdzību, iejūtību, pacietību… Dažiem gan ar to vēl ir grūti
Celties neviens negribēja, tomēr rīta rosme ir nepielūdzama un pamodina visus. No rīta visās nodaļās bija čakls darba cēliens, kurā paspējām daudz labu lietu paveikt! Pēc gardajām brokastīm orķestra darbs vairs nešķita tik sarežģīts, kā vakar, un vairāki to pat atzina par foršu. Varējām sākt apjaust, kas un kā varētu skanēt noslēgumā. Arī mākslā radošās krīzes jau sāka iegūt jaunas formas. Galu galā "mākslas darbi rodas moookaaaas". Mākslas nodarbības izvērtās izaicinošas. Mācījāmies paskatīties uz lietām "ārpus ierastā". Zīmējām kokus, bet tomēr tos nezīmējām. Nu, SKOLOTĀJ!!! Kā tas iespējams??Zīmējām tikai laukumus un gaismu tiem apkārt. Izdevās!
Pusdienas knapi paguvām paēst, kad jau sēdējam autobusā uz … varbūt uz Valmieru?... bet ko tur? Izrādās, ka visi valmierieši jau zināja, ka brauksim. Tur mūsu jaunie mākslinieki vieni paši mazākās grupiņās meklēja dažādus objektus un vietas, faktus un kadrus, uzzinot tik daudz ko par Valmieru un droši vien arī viens par otru! Komandas darbam šodien īpaša nozīme, jo skolēniem tika iespēja pašiem sekot kartei, pieskatīt savus komandas biedrus un uzklausīt citam citu. Dažs noskrēja vairāk kilometru nekā cits (2. vietas ieguvēji: 6,46 km, pēdējās vietas ieguvēji, ak vai, skolotāji – 2,67 km bet pa visiām komandām kopā – 47,47 km) Pēc noietajiem km nogurums un prieks ne pa jokam! Bet gala punkts bija pie Sajūtu parka...hmm... vai tas varētu nozīmēt... ka tālāk jau varēja pārvietoties pa koku galotnēm un trošu ceļu?
Jap! Līdzīgi, kā vēderā vienmēr pietiek vieta saldajam - mums vienmēr vēl pietiek spēka Tarzānam. Valmieras gaiss, priežu smarža un drusku augstāk par zemi un sevi, dodot iespēju un izaicinājumu ik katram. Iespēja šīs dienas laikā iedrošināt citus, atbalstīt, izlīdzēt, būt dabā, to just un baudīt takās priežu galotnēs, dodies pār Gauju trošu nobraucienos.
Skolotāji šodien lepojās ar pirmo vietu no otra gala orientēšanās sacensībās. Bērni gan atzina, ka paši vainīgi - nevajadzēja dzert kafiju un visu vērot (sekojām līdzi pēc GPS signāla, ar acu kaktiņiem un ne tikai, kur kurš atradās), bet pacensties skriet un savākt vairāk punktus.
Salds bija miegs atpakaļceļā, kad autobusā iestājās klusuma 20 min (aktīvākie brašuļi aizmiga pirmie), arī uz Valmieru devāmies bez telefoniem līdzi.
Pārguruši, bet joprojām tik ļoti smaidīgi un braši!
Un jūs domājat, ka ar šo otrā diena būs noslēgusies? Ne būt ne! Gardas vakariņas un turpinām aktīvi darboties – mums ir jāapgūst kopdeja! Nu jau gan varētu būt gana! Nē! Mēs taču esam nometnē, kāds atpūsties! Visiem vēl jāpagūst šīs dienas meistarklubiņi apmeklēt! Tad nu gan, naksniņas, Fjodora aplis un skolotājas Elīzas koncerti saldākam miedziņam istabiņās! Te nu gan likām dienai punktu, lai gan plānā bija vēl šis tas, bet mums jau vienmēr ir mazliet par maz laika, lai paspētu visu, ko gribam!
Otrā nometnes diena pat pārspēja pirmo ar daudzajiem notikumiem un pārsteigumiem, kas nāca viens pēc otra!
(p.s. Bildes un video tiks papildināti, jo tiksim arī pie orientēšanās spēles kadriem)
