20. un 21. oktobris

Prieks un līksmība, kā arī mēģinājumi raksturo šīs divas dienas. Ceturtdienu iesākām ar mēģinājumu, lai dotos uz tik ļoti gaidīto atpūtu atrakciju parkā “Six flags”. Kā jau ierasts šādos braucienos un nometnēs ceturtā diena ir mazliet grūtāka par pārējām. Tomēr iespaidīgie amerikāņu kalniņi padarīja šo dienu vienreizēju un lielisku. Bērnu emocijas nebeidza rimties vēl otrā dienā. Bija pārsteigums par dažu bērnu lielo drosmi. Savukārt atrakciju parks sagaidīja ne vien ar neaptveramu teritorijas plašumu un pasaulē augstāko amerikāņu kalniņu (456 pēdas – 139 metri) , no kura nobrauca arī daudzi mūsējie drosmīgie skolnieki, bet arī ar Helovīna noskaņām – dūmiem, spokainu noskaņu un rēgainiem tēliem, kuri biedēja ar baisām skaņām un savu paskatu. Daudzi bērni bija pirmo reizi uz šādu atrakciju parku un samulsa no tā daudzveidības un dažādības, dažiem ekstrēmie kalni bija par biedējošu, taču arī tie varēja atrast sev ko piemērotāku. Pat divgadīgais Ivars atrada piecus karuseļus, kur papriecāties par braucienu. Nogurums un iespaidi bija tik lieli, ka daļa aizmiga uzreiz kā tika nometnes vietā.

Arī piektdien kopā ar bērniem gatavojām gardas brokastis, lai pietiktu spēks noslēdzošajam mēģinājumam, pēc kura sekoja liela rosība, jo gatavojāmies koncertam igauņu namā – bižu pīšana, kreklu gludināšana un jostu siešana.. Ierodoties igauņu namā satikām visu baltiešu pārstāvjus kuplā skaitā. Koncertā piedalījās Amerikas lietuviešu un igauņu pārstāvji, ukraiņu viesi un mēs. Turpat mūs sirsnīgi sagaidīja arī mūsu draugs un atbalstītājs Ēriks Niedra ar Helovīna dāvaniņu katram bērnam. Mēs priekšnesums bija izdevies. Publika bija ļoti atsaucīga un daudz aplaudēja. Mūsu uzstāšanās beigās latviešu pārstāvji piecēlās kājās un aplaudēja no visas sirds. Sajūsma nebeidza rimties arī pēc koncerta un daudzi cilvēki nāca klāt un teica labus vārdus. Tieši pirms mūsu uzstāšanās tika dziedāta Latvijas himna un tā izskanēja silti un īpaši. Savukārt pasākuma noslēgumā tika dziedāta “Atmostas Baltija”, kur visi sastājās sadevušies rokās un dziedāja visās trīs baltiešu valodās. Vienotības sajūta bija neaprakstāma kā Baltijas ceļa laikā. Ar ļoti patīkamām emocijām sēdāmies busos un devāmies mājās. Ieskrējām pa ceļam vēl veikalā, lai nopirktu našķus, ko aizvest mājās. Šo skaisto dienu noslēdzām ar neiztrūkstošo vakara apli ar Fjodoru, kur bija prieks dzirdēt, ka bērniem pašiem bija paticis koncerts, kurā sajutuši īpašu enerģiju.