X

Uz Rimini - 2. dienas atskats 2017. gada 18. maijs

Uz Rimini - 2. dienas atskats

Šo rītu sākām diezgan rāmi, jo obligātās miera stundas busiņam ļāva mums izgulēties no rīta. Kā jau nereti gadās brīvdienā - bērniem “miegs nevienā acī”, bet pieaugušajiem vēl saldi sapnīši. Ar to veiksmīgi tikām galā! Brokastis hotelī, neliels gājiens līdz autobusam – ieelpojot senlaicīgās studentu pilsētas Brno šarmu, un tad jau atkal ceļš. Jau pirmā pietura mūs visus patīkami pārsteidza – tik silts, mēs tiešām tuvojamies dienvidiem! Tālākie skati pa logu lika ik pa brīdim vienkārši elpai aizrauties – brīnišķīgie kalni, zaļās ielejas, nelielās kalnu pilsētiņas ar baznīcu centrā, zaļi dzidrie ezeri, baltās kalnu upes, klintis  - Annija beidzot ieraudzīja sniegotās Alpu kalnu virsotnes, sk.Renāte sagaidīja kalnu strautus, Ancīte priecājās par garākiem un īsākiem kalnu tuneļiem, sk.Annai nebeidzams prieks par ziedošajām magonēm laukmalēs – šķiet, ka telefonu un fotoaparātu ietilpība jau tuvojās maksimumam! Nu šādu ceļu var izturēt tīri labi! Un arī autobusā jau dzīvība nerimās – audzēkņi ķērās nopietnāk pie ukuleles apgūšanas, melodiju meklēšanas uz mazajām koklītēm, arī blokflautas kādu brīdi skanēja kā tādas svētku fanfaras (nez vai tās atpakaļ ceļā nebūs “netīšām” palikušas autobusa bagāžā, lai aiztaupītu mūsu visu ausis un nervus J), spēlēja spēles, dziedāja savas dziesmas, vienkārši pasnauda. Skolotājām darba duna – dienas gaitā satapa 25 brūkleņmētru vainadziņi (paldies mammām, kuras palīdzēja salasīt lielus maisus- pietika un pat pāri palika!). Un par rosību nesūdzamies – vismaz mazliet atrāvāmies no kārumiem, našķiem un šķietamās “nekānedarīšanas” autobusā.

Tumsas iestāšanos sagaidījām joprojām autobusā, bet nu drīz, drīz... un ja vēl zinām, ka Rimini mūs gaida vakariņas. Un tā arī ir-  kādu laiciņu pēc pusnakts, krietni piemiguši sasniedzam Rimini. Naksnīgais gaiss smaržo pēc jūras un krāšņiem dienvidu augiem. Visi pa gultiņām un nododamies sapņiem par nākamajām dienām.