Brauciena ceturto dienu pavadījām autobusā, vērojot dabasskatus, zelta ziemeļbriežus, sasalušus ūdenskritumus, piesnigušus līdzenumus un mazām eglītēm apaugušas klintis. Saule mūs pavadīja visu ceļu, tāpat kā jau bija pavadījusi visas līdzšinējās dienas. Pusdienu un iepirkšanās pauze iepriecēja visus. Laikam jau taisnība, ka ceļš mājup šķiet īsāks. Lai gan mājās vēl nedodamies, kurss jau uzņemts un 450 km, kas no rīta vēl šķita biedējoši, pagāja nemanot. Autobusa abos galos bija atvērti Annu friziersaloni, somiem tagad varbūt šķiet, ka visas latviešu meitenes staigā, ne tikai tumši zilos hudijos, bet arī ar divām franču bizēm. Zēnus gan šajos friziersalonos vēl "neapbižojām". Pēc pusdienu pauzes atlikušo ceļa gabaliņu pavadījām bez mobilajiem telefoniem, un vienu stundu pat pilnīgā klusumā, vērojot aiz loga rietošo sauli, kas lielu daļu pat ieaijāja miedziņā. Mikkeli ieradāmies dziedādami visu iepriekšējo skolas nometņu dziesmas un tautas dziesmas. Fjodora aplī visu lielākā vēlēšanās, protams, bija rīt labi nospēlēt koncertu un jautri pavadīt laiku superparkā. Raidam domas gaisā un ticam, ka tā arī būs!