Brauciena trešā diena bija pilna spraigu notikumu. Rīts sveicināja kā dziļā ziemā un gluži neticami, ka šīs ir skolēnu PAVASARA brīvdienas. Centrālais notikums – koncerts Pohjankarton mūzikas skolā, Oulu pilsētā, kur mūs uzņēma ļoti, ļoti sirsnīgi, ar neviltotu prieku, pašgatavotiem Latvijas karodziņiem. Bija ļoti priecīgi tikties ar jau pazīstamiem cilvēkiem - meiteņu kora dalībniecēm un diriģenti Leenu, kuras viesojās pagājušā pavasarī Sējas Mūzikas un mākslas skolā ar koncertu. Tikšanās prieks bija neviltots. Mūsu koncerta pieredze šoreiz dažāda – gan ar kāpšanu uz milzīgas halles skatuves, gan lielu klausītāju auditoriju un spēju savākties un nokoncentrēties savam darbam pēc garā ceļa. Liels prieks un paldies skolotājai Annai par iniciatīvu mūsu visu skatuves ietērpa izveidē – mēs bijām tik skaisti!!! Un vēl tie brūkleņmētru vainadziņi!!!  

Pēcpusdienu pavadījām, turpinot izbaudīt ziemai cienīgus priekus Nallikari ziemas parkā blakus mūsu guļmājiņām. Vai gan bieži satiekam ziemeļbriežus un varam braukt viņu vilktās kamanās, cik reižu gan ložņāts pa ledus/sniega tuneļiem un bez ierobežojuma braukts ar sniega močiem gan kamanās, gan pašam stūrējot. Aukstums bija liels, bet katrs priecājāmies un vērtējām kā nu mācējām. Labi, ka siltais kakao sildīja pēc sirds patikas.

Nelielā bariņā vēl iespējām noskatīties saulrietu jūras krastā, jo dzīvojam blakus Botnijas līcim un izbaudījām šo skaisto mirkli. Vakara aplis un sarunas šoreiz garākas ar pārdomām par saviem dienas darbiem.  Un kas zina – varbūt mūs vēl kāds brīnums šovakar gaida – esam taču ziemeļblāzmu puslodē…