Pirmdienas jeb otrās ceļojuma dienas rīts Tamperē mūs sagaidīja ar ļoti ziemīgiem laika apstākļiem. Jau neilgi pirms noteiktā modināšanas laika Ričards un Gustavs izmēģināja savu muzikālo priekšnesumu, lai pēc tam pamodinātu mūs visus. Viņi bija nedaudz apbēdināti, ka lielākā daļa jau pamodusies un viņu palīdzība nav nepieciešama. Pēc tam ļoti organizēti devāmies baudīt  sātīgās brokastis, kurā katrs sev varēja izvēlēties pašu garšīgāko dienas sākumu.

   Pirms uzsākām savu 480 km garo braucienu uz Oulu, tradicionāli sveicām šīs dienas gaviļnieku Danielu. Rīta rosmes vietā devāmies mazā rīta pārgājienā uz Tamperes augstāko punktu- Pyynikki torni. Tā no augšas varējām apskatīties burvīgo Tamperes ainavu. Dažiem tas bija liels pārdzīvojums un sevis pārvarēšana. Mīļus sveicienus no šīs vietas sūta bērnu kopīgi veidotā sirsniņa.

Tālāk pa klinšu ieskautajiem ceļiem, egļu audzēm un bērzu birztalām turpinājām ceļu arvien tuvāk savam pirmajam koncertam.

Kā jau parasti, ja ilgi uzturamies viens otram blakus, veidojas gan draudzība, gan nelieli strīdi, bet tas netraucēja visiem kopā dziedāt, klausīties mūziku, vērot Somijas skatus, lasīt grāmatas, uzpildīt ūdens pudeles un ļauties saldam miedziņam.

Īpašas bija braukšanas pauzes, jo tad varēja izkustināt kājas un piepildīt vēderus ar siltām pusdienām.

Minūtēm un stundām ritot, iebraucām arvien dziļākā ziemā un pievakarē sasniedzām savu naktsmītni. Sajūtu šajā nelielajā atpūtas ciematā var salīdzināt ar sniegotu Ziemassvētku vakaru. Bez lieliem strīdiem katrs atrada savu namiņu un savu guļvietu.

Vienas somu mājiņas ietilpība tika pārbaudīta vakariņu laikā, jo pavisam draudzīgi tajā ietilpa visi bērni un skolotājas. Mīļi un draudzīgi pārrunājām dienas sajūtas. Sarunā bērni atklāja, ka  ļoti svarīga un atbildīga ir rītdienas uzstāšanās.

Bērni jau devušies pie miera, bet skolotāji pin mētru vainagus.

Paldies visiem par atbalstu!