Skolēnu pavasara brīvlaiks Sējas novadā šogad sola jaukus piedzīvojumus. 10.marta agrā rīta uzsākts Sējas pamatskolas un Sējas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un viņu skolotāju koncerceļojums uz Somiju. Mūsu tālākais galamērķis ir diezgan krietnu gabaliņu uz ziemeļiem no Helsinkiem - Oulu, bet pirmajā dienā esam tikuši līdz Tamperei. Nu tad maziem solīšiem visu pēc kārtas, jo zinām – mūsu mīļie mūsu piedzīvojumus svešzemē ļoti grib uzzināt.
Kopīgo ceļu uzsākām nedaudz pēc 6iem rītā ar vēlmi nokļūt Tallinā uz prāmi 10.30. Brauciena dalībnieku šoreiz gana daudz- 46. Mazliet aizkavējāmies ar izbraukšanu, lai sagaidītu visus. Tā nu ceļš ar 15 minūšu nokavēšanos veiksmīgi rit. Ceļā suminājām savu vienīgo šīsdienas jubilāru Gustavu, cēlām segu mājas starp soliem, lasījām, pagulšņājām, skolotāja Renāte adīja tautastērpu zeķes, nu… arī telefonspēlītes šoreiz neizpalika.. un tad- jau esam Tallinnā, bet autobusā tiek pasludināts zemais starts, jo līdz prāmja atiešanai ir ļoooti maz laika… Tālākais scenārijs katra lasītāja fantāzijas un iztēles ziņā – viss notika pa īstam kā filmā “Viens pats mājās”, tikai mēs nevienu nepazaudējām, bet 8 minūtes gan… Tuvinieku mīļās domas un laba vēlējumi tomēr mūs pavadīja – veiksmīgi tika nomainīts prāmis uz vēlāku laiku, tāpēc ieguvām 1,5 stundas mazai ekskursijai tepat kaimiņu galvaspilsētā Tallinā. Un to izmantojām lietderīgi – redzējām Tallinas pilsētas halli, kas tika uzcelta Olimpisko spēļu burātājiem 1980. gadā. Diemžēl laikapstākļi bija visai ziemīgi un tiem, kuriem zābaciņi dusēja aizkrauti koferos varbūt nedaudz kājas pasala, toties dejotāju tautiskie cimdi paglāba daudzas rociņas, kurām sala, jo savi cimdi aizmirsušies mājās.
Ceļojums ar prāmi bija vesels piedzīvojums, sevišķi jau tiem, kuri to baudīja pirmo reizi. Cik savādi, ka tāda milzīga 10 stāvu māja pilna veikaliem, bāriem, kafejnīcām, atpūtas zālēm un pie tam vēl kust pa nepārskatāmi plašo jūru. Visus kopā gan uz kuģa, gan ārpus tā pulcināja un palīdzēja nepazust līdzpaņemtais Latvijas karodziņš.
Helsinkos par galveno apskates objektu kļuva Sibeliusa piemineklis, ko pavadīja ceļā skanošā šī pasaulslavenā somu komponista mūzika autobusā.
Ceļš līdz Tamperei nudien vairs nelikās īpaši garš, jo visus sajūsmināja iespēja tikt baseinā, kas solīts mūsu naktsmājās. Izskanēja gan daudzreiz: “Skolotāj, vai drīz būsim, skolotāj, vai vēl ilgi, skolotāj, vai jau esam?” Un izdevās, izdevās!!! Vakara izskaņa ar baseinu, burbuļvannām, saunām bija īsts prieks, izdauzīšanās un reizē arī nomierināšanās.
Arī Fjodors – mūsu mīļais spēļu draudziņš /mīkstā bumba - mūs šajā ceļojumā pavada, bet uz vakara pārrunu aplīti bija aizgulējies autobusā. Tas gan neliedza Fjodora aplim notikt – uzzinājām visu dalībnieku domas par šodienu un vēlmes rītdienai. Atliek vien vēlēties, lai kaut daļa arī piepildītos!
