Ja šogad mums nevar notikt ikgadējā vasaras nometne, mēs neapstājamies, mēs meklējam citus variantus, kā visiem kopā satikties un būt! Un tā, pavisam nejauši, iespējams ir iesākusies vēl kāda jauna Sējas Mūzikas un mākslas skolas tradīcija – pārgājiens. Un tieši ar pārgājienu mēs iesākām mūsu skoliņas ceturdaļgadsmita jebšu 25 gadu jubilejas svinības!

Ierodoties Salacgrīvā, milzīgs atkalredzēšanās prieks bija manāms visapkārt! Gan audzēkņiem, satiekoties savā starpā, gan satiekot savus skolotājus! Smaidi sejā, šķiet, redzami ir pilnīgi visiem! Pārgājienu sākam ar tikšanu pie šīs vasaras īpašā suvenīra - kā jau piedienas pārgājienam gar jūru, tas šoreiz ir dvielis ar skolas logo. Tad pēdējās bučas un apskāvieni mammām un tētiem un mēs dodamies apskatīt smilšu skulptūras. Pirmajā pieturā pie jūras krasta atkārtojam drošības un kārtības noteikumus, kā arī tiekam sadalīti komandās. Par komandu atpazīšanās zīmēm šogad izvēlētas skolotājas darinātas – krāsainas dzijas aprocītes. Lai pārgājienu padarītu interesantāku, katram gājējam tika piešķirts saraksts ar lietām, kuras nepieciešams atrast pirmās pārgājiena dienas laikā. Tās vakarā būs jāizmanto jau kādā uzdevumā. Un mēs taču sākām svinēt dzimšanas dienu, kā tad bez dzimšanas dienas kūkas! Tā nu pirms gājiena tiekam pie gardas skolotājas sarūpētas kūkas! Visi priecīgi dodamies tālāk. Pēc dažām minūtēm jau pimais čīkstiens, pēc kura sarunājām, ka – mums nav izvēles, mums ir jāiet, vienalga, grūti vai viegli, karsti vai auksti, ir labākais draugs komandā vai nē. Mūsu mantas ir dienas galamērķī un viss. Sarunājām, ka visiem būs vieglāk, ja jautājumi “cik vēl tālu” un “cik vēl ilgi” šajā pārgājienā neskanēs! Un ziniet – tas tiešām nostrādāja, pēc šīs sarunas neviens čīkstiens, neviens jautājums par šo tēmu, ja nu kādam netīšām paspruka “cik vēl km”, tad uzreiz sekoja – atvainojiet, šo taču nedrīkstēja. Un tad tikai pasmējāmies, uzmundrinājām un devāmies tālāk.

Pirmajā dienā ceļš vairāk veda pa piejūras mežu un kāpām. Pauzītēs gardām mutēm našķojāmies ar meža veltēm – mellenēm! Pusdienpauzē atpūtāmies kārtīgāk, kāds sagurušās kājas atvēsināja ūdenī, cits vienkārši ļāvās snaudai jūras krastā, cits baudīja jūras klātbūtni. Mums par pārsteigumu pēc pusdienu pauzes “enerģijas bumbas” jeb tempa turētājas bija tieši mūsu mazākās pārgājiena dāmītes! Tāds temps līdz pat vakaram tika uzdots, ka dažiem lielajiem bija grūti turēt līdzi! Bet nekas, ik pa laiciņam gājiena galvgalis sagaidīja savu astesgalu un tālāk atkal devās kopā. Un tavu joku – pēdējā atpūtas un melleņu ēšanas pauze tieši 300m pirms galapunkta. Visi bija tik priecīgi ieraugot, ka jau aiz pirmā līkuma ir mūsu nakšņošanas vieta. Katrs atrada savai “naktsmājai” jeb teltij labāko vietu un telšu pilsētiņa sāka celties. Bija liels prieks redzēt, kā viņi viens otram palīdz! Un arī skolotāju teltis tika uzceltas ar skolēnu palīdzību! Kamēr bērni ceļ teltis, skolotāji šiverē ap vakariņu zupu – ugunskurs, kartupeļi, frikadeles… Rosība apmetnes vietā ne pa jokam. Kad pilsētiņa gatava un zupa vārās, visi steigšus uz jūru atveldzēties! Un tad gan – laiks siltai, gardai ugunskura zupai! Tad, kad punči pilni, laiks likt lietā pa dienu atrastos dārgumus. No tiem tiek izveidots skolas jubilejas gadu skaitlis – 25.  Pēc nelielas atpūtas dodamies atkal uz pludmali, kur skolotāji sagatavojuši “nakts trasīti”, kas jau ir mūsu nometnes neatņemama sastāvdaļa, tādēļ to “paņēmām līdzi” arī uz pārgājienu. Kad trasīte izieta, kā balvu katrs pats sev cepam gardo našķi “s’mores”. Tad nu gan laiks aši līst guļammaisos un krāt spēkus nākamās dienas gājienam. Pirmajā dienā tika pieveikti 9km. Kad visi pa teltīm, skolotājas vēl bauda ugunskuru un raugās debesīs, kur manāms brīnumainais zvaigžņu lietus!

Nākamais rīts sākas ar mantu kravāšau un telšu nojaukšanu. Kamēr bērni rosās ap mantām, skolotājas steidz gatavot brokastis. Katrs sev sagatavo arī pusdienu paciņu.  Vēl viena kopbilde ar skolas jubilejas gada skaiti, lielās mantas sapakotas mašīnās un varam doties ceļā. Iesākām iet vēl pa mežu līdz Lāņu muižai, medību pilij, kur pasapņojām un “uzprojektējām” šeit skaistu skolu.  Un tad nu gan mūsu ceļš gāja gar pašu jūru. Arī otrajā dienā katram tiek uzdevums ar paslēpto dārgumu meklēšanu -  ja iepriekšējā dienā šīs lietas saistījās ar sajūtām, tad šodien - ar krāsām. Pārbriduši Vitrupi, atvelkam elpu pusdienpauzē.  Atlikusi tikai trešdaļa ceļa. Šodien tempu vairāk tur lielie puiši un meitenes, bet mazie braši tur līdzi! Ir prieks redzēt, cik visi draudzīgi, kopā roku rokā lielie ar mazajiem. Sarunas, smiekli visa ceļa garumā. Pa ceļam lielākie puiši uzgāja Kutkāju dižakmeni,  vai kā bērni izteicās “džimens”, un tad jau visiem par lielu prieku bija redzamas Veczemju klintis, kas nozīmēja – mūsu finišs ir tepat! Laimīgi sasnieguši klintis, nogājuši teju 14 km, devāmies iekārtot šīs nakts telšu pilsētiņu. Un jau atkal skolotājas ķērās klāt vakariņām, šoreiz bērnu tik ļoti iecienītie makaroni ar sieru un desiņām! Tas bija gana liels izaicinājums uz grila tos pagatavot, bet mūsu skolotājām nekas nav neiespējams, ja viņas zina, ka bērni par to priecāsies. Vēlāk sekoja vēl viena tradīcija, ko paņēmām līdzi no nometnes – koncerts. Līdz ar saulrietu pie mums ciemos atbrauca Ira Krauja Dūduma, kura ne tikai dziedāja, bet arī runājās ar mums un deva jauniešiem dažus ļoti vērtīgus un svarīgus padomus dzīvei. Un pats jaukākais, viņa aicināja dziedāt kopā arī mūs visus. Tā nu visiem sēžot vienā laivā un dziedot, tas aizkustināja līdz asarām, prieka asarām. Pēc skaistā vakara nu gan atkal visi pa teltīm ļauties miega pelēm. Šī nakts gan izrādījās nedaudz “jautrāka”, jo uz rīta pusi klāt bija arī lietus, kurš dažus samērcēja, bet daži to pat nepamanīja. Nākamais rīts gan iesākās slapjš un lietains, taču tas mūs neapstādināja. Brokastojām un vienkārši atpūtāmies kopā. Samīļojām Fjodoru un izstāstījām viņam mūsu notikumus. Un tad jau klāt bija arī vecāki un mēs visi priecīgi par paveikto varējām doties mājās!

Jāsaka milzīgs paldies skolotāju mammām, tētiem, māsām, brāļiem, draugiem, kuri palīdzēja sakārtot visu loģistiku, lai bērniem nebūtu jānes smagās mantas visu ceļu, kā arī ēdiens nonāktu nepieciešamajā laikā un vietā, kā arī palīdzēja sagādāt visu nepieciešamo ekipējumu. Paldies audzēkņu vecākiem par uzticēšanos un atbalstu!

Lūk, kādas sajūtas pēc pārgājiena ir audzēkņiem:

Gustavs: “Es pārgājiena sākumā biju priecīgs ka gāja arī Dāvid,s jo mēs ar Dāvidu sen nebijām tikušies. Man arī patika ka pargājiena laikā bija ļoti jautri runāt ar draugiem un stāstīt anekdotes. Man īsti nepatika tas ka mēs trešajā dienā salijām un ka man bija jābūt dusmīgam kamēr taisījām telti pirmajā dienā. Parējais kas notika pārgājienā man ļoti patika it īpaši ka dažas skolotājas arī bija, bet viņas pievienojās velāk.”

Alise: “Es pārgājiena sākumā biju ļoti sajūsmināta un priecīga, ka varu satikt sen neredzētus cilvēkus un draugus. Pārgājiena laikā es atjaunināju atiecības ar dažiem cilvēkiem un pavadīju jautru laiku pat ar tiem cilvēkiem ar, kuriem man pat nebija jausmas, ka ir tik jautri! Es šo noteikti vēlētos atkārtot un piedzīvot vēlreiz ar mūsu superīgajām skolotājām!”

Elizabete: “Es ļoti priecājos zinot, ka notiks pārgājiens ņemot vērā situāciju, kurā pasaule pašlaik ir. Bija forši visus beidzot satikt pēc ilga laika. Man patika tas, ka mēs visi bijām ļoti saliedēti un viens otram palīdzējām. Nebija nekādu strīdu. Bija jauki ka mēs visi atkal dziedājām kā dziesmu vakaros. Man apbēdināja tas, ka pārgājiens bija tikai 3 dienas, jo es labrāt pavadītu vēl laiku. Vienalga, kas tiek rīkots, tas vienmēr ir jauki, jo mūsu skolotājas var visu padarīt interesantu! Ļoti ceru, ka nākamgad būs vēl šādi pasākumi!”

Marta: “Tātad man ļoti patika viss pargājiens, bet notikti viss vairāk palika atmiņā koncerts, tas bija viss jaukākais un emociņām pilnākais. Man ļoti jauki likās arī, ka mēs palīdzējām viens otram un uzmudrinājām. Tas tišām likās no sirds. Un kas man vel patika, ka varēju visa pārgājina laikā gūt pieredzi un uzināt daudz ko jaunu. Vēlos, lai šīs sajūtas, emocijas un piredzi varētu piedzīvot visi mūzikas un mākslas skolas skolēni.”

Katrīna: “Pārgājiens bija ļoti foršs, tikai žēl ka tik īss. Bija ļoti forši satikt visus gan skolotājas gan arī visus draugus. Pati iešana man ļoti patika jo bija forši iet gar jūru. Ēdiens arī bija ļoti garšīgs :). Man ļoti patika palīdzēt skolotājām un būt palīgam. Koncerts manā atmiņā ir ļoti spilgti iespiedies un man patika arī visiem kopā padziedāt.”

Evelīna: “Es esmu ļoti priecīga ka gāju šajā pārgājienā, jo varēju satikt savus draugus un skolotājas. Man arī ļoti patika iet gar jūru un palikt pa nakti teltīs. Vēl man ļoti patika koncerts un kā mēs visi kopā dziedājām. Es ceru ka iesim vēl šādos līdzīgos pārgājienos tikai nedaudz garākos :)”

Alise: “Man ļoti patika kā šogad kas mainījās. Es priecājos visus satikt, un pavadīt laiku ar draugiem. Būtu labi, ja vēl viena diena būtu klāt. Man viss labāk patika koncerts un tas ka gājām gar jūru”

Zane: “Ja nebūtu pārgājiena, tad man nav ne jausmas kad mēs visi kopā satiktos. Paldies skolotājām par pārgājiena realizēšanu. Koncerts bija ļooti jauks un atmiņā paliekošs. Kā arī nekur nepazuda nakts uzdevumu trasīte, tā visiem vienmēr patīk, un šoreiz arī tā bija ļooti forša. Paldies visiem, kas bija ar mani šajā pārgājiena. Tiekamies jau drīz :)”

 Ance: “Man ļooooti patika pārgājiens! Vislielākais prieks bija satikt draugus un skolotājus, pavadīt pilnvērtīgi laiku kopā ar visiem, sen nesatiktiem cilvēkiem! Patika iet gar jūru, ļoti patika Iras Dūdumas koncerts laivā un neparasta bija nakts trase! Paldies visiem foršajiem pedagogiem!”

Un lūk kā par pārgājienu izsakās skolotāji:

Renāte: “Šo dienu laikā atradām sevī milzu izturību, spēju pielāgoties un atbalstīt vienam otru, mācījāmies, ka grūtības pārvarot, čīkstēšana nepalīdz, bet priecīgs vārds dod neticamu spēku. Domāju, ka tā ir brīnišķīga ceļasoma nākamajam mācību gada. Lai kāds arī tas mums tiks dots - kopā atradīsim, pa kuru taku to izbaudīt no visas sirds! *Jubileju svinējām gan ar kūkām, gan cepumiem, gan sajūtas vācām 25niekam - izaicinājums, pirmajā kilometrā savākto aiznest līdz galam. Daudzi "garie" priekšmeti tā arī neizdzīvoja. *Ja kāds no bērniem vēl tagad nemāk teltī uzsliet, tad tas varētu būt iespējams tikai tādēļ, ka mūsu bērni viens otram ļoti palīdz *nakts trasītē gāja arī līdzpaņemtās mammas un šķiet, izbaudīja procesu tāpat kā bērni *jaunās skolas projekts. esam gatavi pircēji, vajag tikai miljonu :D

Marta: “Pārgājiens atkal jau pierādīja, ka bērni ir tik draudzīgi, vienoti, izturīgi, un mēs esam tikpat forši!! Viss izdevās lieliski. Pietrūka varbūt nedaudz kopīgas nodarbības, bet tā vietā bija kopīgi pavadīts laiks un grūtību pārvarēšana. Bija skaisti un būs atkal ko atcerēties. Paldies par visu! Un tik forši, ka katrs pieliek savu roku, lai viss notiktu, un viss notiek superīgi!”

Inese: “Jūra, vējš, saule, bērni, prieks, došanās uz mērķi, ugunskurs, satikšanās, atbalsts, sapratne, prieks, iejūtība, smaga mugursoma, gandarījums, dziesmas, nogurums, lietus, prieks... Tas viss kopā sasummējas enerģijas lādiņā nākamajam gadam. Zinu droši, ka esmu kopā ar superīgākajiem kolēģiem un bērniem! Paldies!”

Asnate: “Priecājos, ka spējam kā skola realizēt savus mērķus pat šādā, nedaudz dīvainā laika un sabiedrības kontekstā. Spējam elastīgi tos transformēt, radoši pielāgoties.Priecājos par visiem vecākiem, kas uztic mums savus bērnus un šo novērtē, un arī iesaistās ar dažādu atbalstu. Priecājos par bērniem, kas spēj būt draudzīgi, izturīgi, smieties, priecāties, līdzi just un meklēt risinājumus. Priecājos par taku gājējiem, kas paņem līdzi  savu mīļāko grāmatu, pacienā draugu ar cepumu, aizdod savas sausās zeķes un guļ drauga teltī, lai tam nav vienam skumji. Man drusku žēl, ka nenogāju ne kilometru. Un man nemaz nav žēl, ka gulēju tik maz.. P. S. Vēl ceru, ka ar Daci un Renāti saņemsim to makaronu tonnas sildītāju sertifikātu... :D”

Ieva: “Par tīri praktisko pusi- turpmāk 3 lielos ārpusstundu pasākumus-  ārzemju braucienu, nometni un pārgājienu! :D Par atklāsmēm "Izlaižot caur personīgo prizmu", arvien pateicos Dievam par to, ka man dāvināts strādāt kopā ar superīgajiem kolēģiem, ar kuru rokām šādi brīnišķīgi piedzīvojumi top! Manuprāt, mēs darām vairāk kā jebkurā amata aprakstā ierakstīts un ticu, ka arī saņemam miljons reižu vairāk kā par padarīto darbu solīts. Par bērniem, kuri saņem- jā, viņi fiziski piedzīvo ko jaunu, nebijušu, izaicinošu, iepriecinošu, neparastu un vēl visvisādu, bet tomēr lielākais gandarījums ir tas siltums, ko nenoliedzami saņem savām sirsniņām. Vēlreiz paldies, ka varam to piedzīvot kopā un lai neizsīkst vēlme dot un būt viens otram! ”