Mēs ne tikai spēlējam instrunmentus un radām mākslu, bet arī sportojam. 
Jebkuram mūziķim un māksliniekam ir nepieciešamība pēc izturības un labām koncentrēšanās spējām, to viegli var trenēt sportojot.
Jebkuram mūziķim un mākslniekam ir vajadzīgs spēks - jāsporto!
Ikvienam cilvēkam, lai justos labi, ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes.
Un ļoti svarīgi mācēt strādāt komandā. Ja arī trasē katrs startē atsevišķi, tik un tā kopā mēs esam komanda, kas atbalsta viens otru, sadarbojas, uzmundrina, iedrošina, palīdz, ja nepieciešams, uzticās un vēl ...

Tāpēc arī mēs, SMMS, šogad nolēmām izmēģināt savus spēkus kā komanda sportojot, piedaloties Taku skrējiena seriālā "Stirnu buks". Uz pirmo posmu, iepzīties ar šo pasākumu, kas norisinājās Tērvetē, devās 3 skolas vieni no vecākajiem audzēkņiem - Līna Zvejniece, Anna Žilinska un Ralfs Kalniņš un tā kā mēs esam ļoti draudzīgi, tad savā komandā ņēmām arī mūsu draugus, šoreiz Aneti Zemīti. Un arī skolotāja Anna. Skolēni piedalījās Latvijas čempionāts taku skrējienos skolu jauniešiem 2018 distancē. Skolotāja distancē "Vāvere". Visi skrējām 5,8 km. 

Visa komanda sakāpjam skolotājas mazajā mašīnā un dodamies uz Tērveti. Tuvojoties Tērvetei jau nojaušam, ka lielākā daļa mašīnu, kas ir mums priekšā vai aizmugurē dodas turpat, kur mēs, jo citādi tāds mazs ceļš nebūtu tik pilns ar vienā virzienā braucošām mašīnām un vēl pie tam sporta tērpos tērptiem cilvēkiem. Tērvetes dabas parku vēl nesasnieguši ieraugam garas auto rindas un saprotam, ka tālāk mēs netiksim, arī mums jāstājas malā un tālāk jādodas kājām. 1,7 km - labs gabaliņš, lai kārtīgi iesildītos. 

Ierodoties dabas parkā, cilvēki kā skudru pūznī. Atrodam mantu glabātuvi un atbrīvojamies no visām mantām, lai skrienot mums nekas vairs netraucē. 
Pirmais, kas mūs iepriecināja - redzējām startu kanikrosā, jeb skriešanā ar suņiem. Lieli, mazi, visvisādi suņuki vilka savus saimniekus (lai gan finišā izskatījās, ka tomēr daži saimnieki tos suņus vilka).

Uzzinam ka visi starti ir pārcelti pus stundu vēlāk. Nu ko, mums vēl ir daudz laika. Atrodam vietu, kur satikties pēc skrējiena, redzam citu distanču startus ar lielajiem cilvēku pūļiem, vēl nedaudz paskatamies, kas notiek apkārt, un tad jau ir laiks arī mums doties uz starta koridoru. Skatoties citu startus, nospriežam ka stāsimies beigās, taču sanāca milzu pūļa pašā viducī. Ne uz priekšu, ne atpakaļ neredz pūļa beigas. Visi kopīgi solam nemēslot mežā un tad jau atskan starta šāviens, bet mums nāk smiekli, jo stāvam uz vietas. Kamēr priekšā esošais bars sāka kustēties, pagāja labs brītiņš. Un skrējiens sākas ar iešanu, līdz pūlis paretojas un var sākt lēnā riksītī skriet. Un tad jau arī putekļi ir gaisā, no daudzajām kājām, kas pa to skrien. Saulīte un gaiss mūs lutināja. 

Arī mēs sadalamies. Skrējiens pa Tērvetes mežu patiesi ir jauks. Kalni augšā, lejā, mežs visapkārt. Un visapkārt arī citi skrējēji, kas reizēm šķiet pat traucējoši, reizēm tieši otrādi, liek saņemties un neapstāties. Skrienot 5,8 km baudam dabu. Pirmā finišā ierodas Anna, tad skolotāja Anna, Ralfs, Anete un Līna. Visi sveiki un veseli, ar medaļām kaklā un citiem nieciņiem. Izstāstam kā nu kuram ir gājis, kas patika, kas nē. Paēdam gardu zupu, vēl nedaudz ievelkam elpu un dodamies meklēt auto. 

Mājupceļa sākumā mašīnā daudz klusāks, kā braucot turp. Klusums ir aptuveni līdz Jelgavai, kad enerģiju nepieciešams papildināt ar McDonaldu, protams, kā ta nu skolēniem bez tā. Tad jau atkal smiekli un sarunas ir daudz. 

Paldies visiem atbalstītājiem un līdzjutējiem! Paldies arī Līnas mammai par transportu līdz Rīgai! 

Esam sapratuši, kas ir Stirnu buks, un ceram ka jau nākamajā posmā piedalīsimies daudz lielākā gan skolēnu, gan skolotāju sastāvā. Aicinām arī vecākus atbalstīt un skriet kopā ar savējiem, pievenojoties mūsu komandai (Sējas MMS)! 

Trenējamies nākamajam posmam, kurš norisināsies Ogres Zilajos kalnos!