Kā esam pamanījuši, katra nākamā nometnes diena ļauj ieņemt mazliet rāmāku soli, paelpot mierīgāk, palūkoties, saredzēt un saklausīt dziļāk. Šī diena tiešām tāda arī sajutās.

Dienas gaitā piedzīvojām dažādas aktivitātes. Iesākumā - rīta rosme, uz kuru visi ieradās precīzi laikā (iepriekšējās dienas pieredze darīja savu – tad bija jānoskrien tik apļu ap skolu, cik minūtes nokavētas!)

Pēc brokastīm ķērāmies pie nopietnajiem darbiem, turpinot mākslas valodā izteikt dažādas iespējamo sarunu tēmas un emocijas, un orķestra grupās slīpējot savas partijas. Jautra un atslābinoša pozitīvisma deva ar nometnes ”kopdeju”, kam sekoja sportiskās aktivitātes. Pēc gardajām pusdienām - sarunu klubiņi, kas katrai mazajai grupiņai ik dienu tiek piedāvāti atšķirīgi.  Šī ir nebijusi nodarbe nometnē, bet tik iederīga, dzīva un vienojoša, ka noteikti to vēlamies ieviest kā jaunu tradīciju, lai pēc gadiem teiktu- „Tagad -KĀ IERASTS- sarunu klubiņš!”

Turpinājumā – kopdziesma, kas izskanēja tik liriski un skaisti, ka pat iemidzināja dažu labu nometnes biedru. Pēc tās - mākslinieku izaicinājums rast risinājumus savu darbu prezentēšanai un orķestra kopspēle. Katram savas emocijas, savas iekšējās sarunas, bet tik priecīgi, ka audzēkņu izpausmes kļūst arvien radošākas, brīvākas, tiek ļauta vaļa pašu idejām izpausties!

Vakariņās atkal tikām lutināti! Uzņēmām enerģiju, kas noderēja interesantajā telefonviktorīnā un visā vakara izskaņā, kad smieklus varēja dzirdēt visriņķī nebeidzamā daudzumā. Vakara aplītī skolotāja Renāte pauda- tas jau liecina par kārtīgu nogurumu un arī to, ka visiem būs salds miedziņš!